Es esmu BSA 1. kursa studente maģistratūrā, studēju psiholoģiju. Studēju Rīgā, bet dzīvoju Liepājā. Mans Erasmus stāsts sākas ar to, ka šī gada martā BSA organizēja braucienu uz Lietuvas pilsētu Klaipēdu M. Gorkio pamatskolu, lai izietu praksi un gūtu pieredzi savā topošajā profesijā. Organizētajā studentu grupā bija 10 maģistra studenti un viena no tām biju es, par ko es varu teikt tikai lielu paldies, ka man bija dota tāda iespēja. Sadarbojoties ar Erasmus koordinatorēm noskaidrojām visu, kas ir nepieciešams un kādi dokumenti ir jānokārto, lai mēs varētu doties šajā neaizmirstamajā prakses pieredzes apmaiņas programmā.
Praksē es biju no 02.03.2020. līdz 04.05.2020, tātad pavadījām tur pilnus divus mēnešus. Mūsu prakses mērķis bija pilnveidot zinātniski - pētnieciskās darbības, projektu izstrādes principus, kas saistītas ar organizāciju vadītāju konsultēšanu un atbalstīšanu. Kad ieradāmies skolā, mūs sagaidīja tās skolas psiholoģe un mūsu prakses vadītāja Elena Semjonova. Iepazīstoties viņa izstāstīja kāds būs mūsu prakses grafiks un kā strādāsim. Jau nākamā dienā ar pilnu jaudu sākām strādāt, katru dienu bija jauni piedzīvojumi, jauna pieredze, jaunas zināšanas, no kurām var tikai mācīties un mācīties. Un protams likām lietā arī savas iegūtās zināšanas, kuras esam apguvuši studējot BSA, par ko arī saņēmām ļoti daudz uzslavas no mūsu prakses vadītājas, par to, ka viņai ir liels prieks par tik gudriem un zinošiem studentiem. Strādājot M. Gorkio pamatskolā mums bija iespēja arī piedalīties privātajā konsultēšanā. Uz kuru bija ieradusies mamma ar savu deviņus gadus veco meitiņu, viņas labprāt piekrita, ka mēs studenti viņas konsultēsim. Tā bija vienreizēja pieredze, ar ko tikām galā ļoti labi, jo pēc konsultācijas jau meitenītes mamma bija zvanījusi un pateikusies par studentu darbu, ka viņu attiecībās viss mainās tikai uz labo pusi. Kas mums, kā studentiem likās “Jā mēs visu izdarījām pareizi, mums izdevās”, tādu prieku nevar aprakstāt, tas ir vienreizēji.
Lai īstenotu prakses mērķi, mēs veicām interviju ar skolas direktori, lai noskaidrotu, kādas darba attiecības ir ar pedagogiem un pedagogiem savā starpā u.tt. Veicām konsultācijas ar pašiem pedagogiem, kā arī veicām nelielu pētījumu par profesionālo izdegšanu, mentālo veselību u.c. Daļu no šiem uzdevumiem mums bija iespēja veikt klātienē, līdz brīdim, kad pasauli skāra pandēmija COVID-19, tika slēgtas visas valsts robežas, kā arī skolas, un meklējām risinājumu, kā mēs varam praksi turpināt attālināti. Izmantojot mūsdienu dažādās tehnoloģijas risinājums bija, veicām konsultēšanas ar pedagogiem online vidē, kā arī sūtījām metodikas elektroniski un iegūtos datus apstrādājām SPSS statistikas programmā, ar kuriem arī iepazīstinājām pedagogus un skolas vadību. Pēc ārkārtas situācijas atcelšanas valstī un robežu atvēršanas, devāmies uz Klaipēdu, lai noslēgtu savu praksi klātienē, kur tikāmies ar supervizoru un guvām atgriezenisko saiti.
Sākotnēji to laiku ko pavadījām klātienē, mums bija iespēja apskatīt pilsētu, piedalījāmies ārpus skolas pasākumos. Klaipēdas pilsēta ir ļoti skaista, ne pavisam sveša priekš manis, esmu tur bijusi vairākas reizes, bet šoreiz šo pilsētu iepazinu pavisam no citas puses. Vairāk iepazinos ar viņu kultūru, tradīcijām, jauniem cilvēkiem. Šajā pilsētā bija ļoti viegli adoptēties, jo viņa ir ļoti līdzīga manai pilsētai Liepājai. Abas viņas ir ostas pilsētas, pat ielas ir līdzīgas. Tāpēc jutos tur kā mājās. Ar dzīves vietu man nebija grūtības, ar interneta palīdzību atradu sev īres dzīvokli uz prakses laiku, kurš atradās netālu no skolas, tāpēc īpašas problēmas tas nesagādāja.
Es esmu pateicīga Erasmus+ programmai par šo lielisko iespēju būt tur un piedalīties šajā prakses braucienā. Tā pieredze, emocijas, draugi, ko ieguvām esot tur, tas paliks atmiņā uz visiem laikiem. Tā bija vienreizēja un neaprakstāma pieredze, ko ieguvu.
Viss lielākais paldies Erasmus + programmai, par to, ka viņi dod tādu iespēju studentiem iegūt jaunu pieredzi, iepazīt citas valstis, iegūt jaunus draugus, gūt jaunus piedzīvojumus un jaunas emocijas.
Iveta Dugaņeca
