Erasmus+ pilnveides mobilitātē pieteicos, jo vēlējos iegūt pieredzi sociālā darba izglītības jautājumos no kādas Eiropas valsts ar ilgāku sociālā darba profesijas attīstības vēsturi. Francijā sociālais darbs kā profesija ir aizsākusies ap 1970.gadu.
Informāciju par Dienvidaustrumu Sociālās veselības augstkolu Lionā, Francija (Ecole Sante Social Sud-Est “ESSSE””, Lyon, France) organizēto Starptautisko nedēļu “Sociālais darbs un aprūpes izglītības institūcijas” 20.-24.maijā ieguvu elektroniskajā tīmeklī.
Brauciena primārais mērķis bija piedalīties pasniedzēju pieredzes apmaiņas pasākumos, dalīties ar personīgo profesionālo pieredzi, iepazīties ar Lionas sociālo pakalpojumu attīstīšanas specifiku, kā arī piedalīties akadēmiskajās un pedagoģiskajās diskusijās.
Starptautiskā nedēļa, kas noritēja no pirmdienas līdz piektdienai (2019.gada 20.-24.maijam), bija izcili organizēta. Tā sākās ar katra dalībnieka iepazīšanos un muzikālu augstskolas studentu priekšnesumu. Organizātori īpaši bija domājuši par to, lai procesā dalībnieki pastāvīgi uzturētu savstarpējo komunikāciju, kas ļāva iepazīt arī citu valstu pieredzi. Katras valsts pārstāvis prezentēja sava darba būtiskākos sasniegumus: studiju programmas, studiju kursu saturu un plānotās starptautiskās studiju programmas, kas modelētas Erasmus apmaiņas programmas ietvaros.
Šo Universitāti apmeklēju pirmo reizi, tāpēc bija interesanti iepazīt student mācību vidi, augstskolas infrastruktūru, kultūru un laipno, atsaucīgo kolēģu attieksmi. Visas nedēļas garumā bija intensīvas aktivitātes, kas strukturētas tematiskos blokos: sociālie pakalpojumi un sabiedrības veselība un sociālā darba prakses vietu apmeklējums. Pasākuma noslēgumā apmainījāmies ar kontaktiem un idejām par tālāko sadarbību. Savstarpējo komunikāciju tagad turpinām sociālajās vietnēs.
Atgriežoties Latvijā, esmu ieplānojusi dalīties ar kolēģiem un studentiem ar gūto pieredzi, kā arī citu valstu kolēģu darba un plānoto studiju programmu saturu, kā arī ieviest idejas savā darbā. Biju patiesi gandarīta par kolēģu ieinteresētību un saņemto pozitīvo atgriezenisko saiti pēc savas przentācijas, kas mani iedrošināja tālākam darbam. Gūtā pieredze ļauj iedrošināt arī citus manus kolēģus izmantot Erasmus+ resursu savā profesionālajā darbībā.
Papildus vēlos uzsvērt, ka būtiska loma ir arī neformālai komunikācijai, kultūras mantojuma un dabas specifikas iepazīšanā, ko ilustrēšu ar dažām fotogrāfijām.
Līga Āboltiņa
